Rundāles pils vēsture

Izcilākais baroka arhitektūras piemineklis Baltijā

18.gadsimtā celtā Rundāles pils ir Latvijas izcilākais baroka un rokoko stila arhitektūras un mākslas piemineklis. Pils komplekss ar parku ir spilgtākais feodālās rezidences piemērs ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.
Atšķirībā no daudzām Eiropas pilīm, Rundāle ir saglabājusi 18. gadsimta arhitektūras stilistisko viengabalainību. To nav skārušas būtiskas vēlāku laiku pārbūves un modernizācijas. Arī pils apkārtnes ainava Zemgalē kopš 18. gadsimta nav būtiski mainījusies.
Pils ansamblī ietilpst 16 ēkas ar kopējo apjomu 14249,2 m². Pils ansambļa teritorija aizņem 85 ha, ieskaitot franču dārzu (10 ha) un mežaparku jeb medību parku (32 ha).

Rundāles pils tika celta kā vasaras rezidence Kurzemes hercogam Ernstam Johanam Bīronam (1690–1772). Pils arhitekts ir Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771), kura vadībā pils tika celta divos posmos laikā no 1736. līdz 1740. gadam un no 1764. līdz 1768. gadam. Pils būvniecība tika pārtraukta, jo Krievijas galma apvērsuma rezultātā hercogs Ernsts Johans Bīrons tika apcietināts un izsūtīts. Pils būvniecība atsākās, kad hercogs tika apžēlots un atgriezās Kurzemē.

Arhitekts ir Frančesko Bartolomeo Rastrelli  ir dzimis Parīzē, bet pusaudža vecumā kopā ar tēvu tēlnieku Bartolomeo Karlo Rastrelli ieradās Krievijā. Arhitekts strādājis pie Ziemas pils celtniecības, Ermitāžas pārbūves, Carskoje selo būvniecības, izstrādājis pārbūves projektu Pēterhofas pilij. Pēc Rastrelli projekta celta arī Jelgavas pils (1738–1772, tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenā ēka). Taču Rundāles pils ir viens no retajiem Rastrelli darbības agrīnā posma piemēriem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Rundāles pils galerijas un kāpņu telpas, kas saglabājušās no pils būvniecības pirmā perioda no 1736. līdz 1740. gadam, ir unikāli Rastrelli radīti iekštelpu mākslas paraugi, jo no arhitekta radītā 18. gadsimta 20. un 30. gados Krievijā nekas nav saglabājies.

Rundāles pils staļļi – Versaļas pils prototips

Rundāles pils ansamblī ietilpst pils ar staļļiem un baroka parku, ko aptver kanāls un kam piekļaujas plašs hercoga medību parks. Tas ir viens no nedaudzajiem Versaļas pils prototipa iemiesošanas piemēriem reģionā ap Baltijas jūru. Pilī par mākslinieciski vērtīgākajiem tiek uzskatīti otrajā būvniecības periodā radītie un mūsdienās atjaunotie interjeri, ko darinājuši itāļu gleznotāji Frančesko Antonio Martini (1718–1772) un Karlo Cuki (1728–1798), kā arī dekoratīvo darbu tēlnieks Johans Mihaels Grafs (1742–1796) no Berlīnes. Abi itāļu gleznotāji, kuri apgleznoja astoņu pils telpu sienas un griestus, Kurzemi iepazīstināja ar Venēcijas skolas baroka dekoratīvo mākslu, bet tēlnieks Grafs divdesmit deviņās pils telpās radīja spožu Berlīnes-Potsdamas rokoko mākslas paraugu. Rundāles pils interjeri ir līdzvērtīgi Eiropas labākajiem piemēriem.

Neraugoties uz īpašnieku maiņām un postījumiem, pilī saglabājies augsts interjera detaļu autentiskuma līmenis. Taču lielākā daļa kādreizējā pils mēbelējuma, mākslas un dekoratīvo objektu līdz mūsdienām nav saglabājusies. Pēc arhitekta Rastrelli projekta veidotais baroka dārzs 19. gadsimtā pretrunā laikmeta tendencēm netika pārveidots par angļu tipa parku un tā plānojums gadsimtu gaitā ir saglabājies. Alejas un dzīvžogi tika uzturēti un cirpti baroka dārza tradīcijās līdz pat 20. gadsimta sākumam. Tas viss ļāva mūsdienās baroka parku atjaunot pēc iespējas tuvāk tā sākotnējam veidolam.

No pamatskolas – līdz restaurācijai

1923.gadā daļā Rundāles pils telpu tika iekārtota Rundāles pagasta pamatskola. 1933. gadā pili pārņēma toreizējā Latvijas Pieminekļu valde un sākās ēkas atjaunošana. 1938. gadā pils nonāca Valsts Vēstures muzeja pakļautībā ar ieceri šeit izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Taču padomju okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš nodomus mainīja. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi un pili apmeklētājiem slēdza.

1972. gadā tika nodibināts patstāvīgs Rundāles pils muzejs un uzsākti pils restaurācijas darbi, kas tika veikti saskaņā ar pils muzeja vadītāja Imanta Lancmaņa (1941) un viņa komandas rūpīgi izstrādātu koncepciju. Tā paredzēja ne tikai pils oriģinālās substances un dekoru konservāciju, bet arī vispusīgu interjeru atjaunošanu, cenšoties atgriezt to sākotnējo izskatu ar atbilstošām mēbelēm un mākslas priekšmetiem, kā arī unikālā Rastrelli veidotā regulārā plānojuma parka atjaunošanu. Pils kompleksa restaurācija veikta ar domu, lai pilī radītu baroka laikam raksturīgo visu mākslu veidota vienota ansambļa iespaidu.
Pirmās restaurētās telpas (Zelta zāle un vēl dažas centrālajā korpusā) apskatei atklātas 1981. gadā. Pašlaik apmeklētājiem pieejamas 45 no 138 pils telpām, kas atjaunotas un iekārtotas atbilstoši izmantošanas veidam un iekārtojumam 18. gadsimtā.

2014.gadā tika pabeigta ēku un interjeru restaurācija. Rundāles pils muzeja mākslas darbu kolekcijā ir ne tikai priekšmeti, kas nepieciešami pils interjeru iekārtošanai, bet arī Latvijas senās mākslas eksponātu krājums, kura priekšmeti lielākoties nākuši no Latvijas izpostītajām baznīcām un muižām. Izveidota arī atsevišķa Eiropas dekoratīvās mākslas kolekcija.